Labsajūtas ceļvedis

• Stresa ietekmē ir grūti reaģēt efektīvi. Pirms sāc rīkoties, dažas reizes dziļi ieelpo, atslābini ķermeni un nomierini prātu.
• Atceries, ka atbildība par citu drošību negulstas tikai uz taviem pleciem; palīdzēt var arī citi. Tev nav jāiesaistās šajās sarunās, ja neesi tam gatavs.
• Apdomā, kādu palīdzību vari drošā veidā sniegt un kādi resursi ir pieejami. Apsver iespēju piezvanīt uz krīzes tālruni vai aprunāties ar kādu uzticamu pieaugušo, lai pārrunātu savas bažas un labāk izplānotu savu reakciju.
• Dažiem cilvēkiem palīdz domu apkopošana, tās pierakstot.

Reaģējot uz kādu, kurš ir nonācis grūtībās, tu vari mazināt šī cilvēka vientulības sajūtu un vairot atbalsta izjūtu. Lūk, piecas reaģēšanas iespējas:

1. Ja uzskati, ka cilvēka dzīvībai draud tūlītējas briesmas, apsver iespēju sazināties ar ārkārtas dienestiem, vietējo krīzes tālruni vai profesionālu medicīnas iestādi. To vislabāk ir darīt sadarbībā ar attiecīgo cilvēku un palikt viņa tuvumā, kamēr viņš vai viņa patstāvīgi vēršas pēc palīdzības.
2. Ja cilvēka dzīvībai nedraud tūlītējas briesmas, apsver iespēju meklēt palīdzību pie uzticama pieaugušā, vietējā krīzes dienesta vai speciālista.
3. Ja pamani saturu, kas pārkāpj TikTok Kopienas vadlīnijas, vari par to ziņot lietotnē, izpildot šīs darbības. Visa informācija būs konfidenciāla un anonīma. Turklāt personai tiks piedāvāti vietējie krīzes resursi.
4. Ja nevēlies reaģēt privāti, pamēģini ievietot publisku komentāru, kurā dalies ar bezmaksas vietējiem krīzes resursiem.
5. Ja esi ar mieru runāt ar cilvēku tieši, turpini VEIDOT saikni — vēlams, nosūtot privātu ziņu —, ievērojot šīs vadlīnijas.

Ieklausies un uzdod atvērta tipa jautājumus. Atzīsti cilvēka emocijas un grūtības, taču nesaki, ka pašnāvība vai paškaitējums ir lietderīgs vai normāls veids, kā tās risināt. Centies turēt otru cilvēku uzmanības centrā. Tu varētu vēlēties dalīties savos pārdzīvojumos, taču tas var likt otram sajusties neuzklausītam. Centies uzreiz nepāriet pie problēmu risināšanas — tas krīzē nonākušai personai var būt nepatīkami, jo tu personas situācijā esi jaunpienācējs. Līdzjūtīgas reakcijas piemēri:

• “Ir grūti just tādu bezizeju. Dažkārt nav viegli ieraudzīt ceļu tālāk.”
• “Izklausās, ka tu ļoti vēlies, lai kaut kas mainītos. Kādas pārmaiņas tu gribētu piedzīvot?”
• “Šķiršanās var radīt milzīgu vientulību un sajūtu, ka esi atsvešinājies no cilvēkiem, kas tev rūp! Kā tu ar to tiec galā?”

Pētījumi liecina, ka jautāšana par pašnāvību neliek cilvēkam vairāk par to aizdomāties un nepalielina risku. Tieši otrādi — tas ir veids, kā uzsākt sarunu, kas var palīdzēt izglābt dzīvību:

• Ja tev par to ir bažas, tieši pajautā, vai cilvēku pašlaik nomāc domas par pašnāvību vai paškaitējumu. Piemēram: “Vai tev ir domas par pašnāvību?” Pat ja tev šķiet, ka kāds to nedomā nopietni, pajautā!
• Ja cilvēks domā par pašnāvību vai paškaitējumu, pajautā, vai cilvēkam ir (i) pieeja veidam, kā šīs domas īstenot, un ir padomā (ii) konkrēts laiks un (iii) konkrēta vieta.
• Ja cilvēks noliedz domas par pašnāvību, vienalga ievēro piesardzību un nereaģē nosodoši. Centies neteikt tādas lietas kā “fū” vai “paldies dievam”. Vislabāk teikt “paldies par tavu godīgumu” vai ko tamlīdzīgu. Tas cilvēkam dara zināmu, ka gadījumā, ja viņam vai viņai šādas domas būtu, ar tevi droši varētu aprunāties.

• Viens no iedarbīgākajiem paškaitējuma novēršanas veidiem ir piekļuves mazināšana pašnāvības un paškaitējuma līdzekļiem. Ja vari to droši izdarīt, ierobežo piekļuvi visam, ko cilvēks varētu izmantot, lai nodarītu sev pāri.
• Identificē uzticamu kontaktpersonu, pie kuras kopienas dalībnieks var vērsties, ja kaitnieciskās domas saglabājas vai pieņemas spēkā. Ja kopienas dalībnieks ir jauns, palīdzi identificēt uzticamu pieaugušo, vietējo krīzes tālruni vai speciālistu; kopīgi izdomājiet, ko dalībnieks varētu teikt, un sastādi kompāniju, kamēr viņš vai viņa uzsāk sarunu ar palīdzības sniedzēju. Ja dalībniekam ir mīļākais skolotājs, ieteicams mēģināt sazināties ar viņu.
• Daudziem cilvēkiem noder personīgi sastādīts 4–5 aktivitāšu saraksts, kam automātiski pievērsties brīžos, kad ir grūti. Ja tu kādu atbalsti, varat kopā izmēģināt dažādas aktivitātes, lai noskaidrotu, kas palīdz! Aktivitāšu saraksta piemērs:

1. Izdzer glāzi ledusauksta ūdens un koncentrējies uz sajūtām
2. Ieej ilgā, siltā dušā
3. Pārlasi savu mīļāko grāmatu vai paklausies kādu uzmundrinošu dziesmu
4. Uzraksti draugiem, lai saņemtu atbalstu un/vai apjautātos, kā viņiem klājas
5. Zvani uz vietējo krīzes tālruni, lai pārrunātu savas izjūtas

Stiprini kopienas dalībnieka spējas parūpēties par savu drošību un vērsties pēc palīdzības:

• Palīdzi mazināt šķēršļus atbalsta saņemšanai, piedāvājot atrast krīzes līniju tālruņa numurus vai terapeitus vai sastādot kompāniju, kamēr kopienas dalībnieks aprunājas ar kādu pieaugušo.
• Pārliecinies, ka kopienas dalībniekam ir nepieciešamie rīki un resursi, lai pārvarētu dažādus izaicinājumus. Piemēram, mudini cilvēku veidot sarakstu ar iemesliem dzīvot, veselīgām aktivitātēm, kas uzlabo pašsajūtu, un kontaktpersonām, kas var palīdzēt grūtā brīdī. Atveseļošanās pēc pašnāvības mēģinājuma vai paškaitējuma ne vienmēr ir viegla — dažkārt sasniegums ir katra nodzīvotā diena.